Mārtiņš Vilsons ir viens no atzītākajiem un iemīļotākajiem Latvijas aktieriem, kurš plašāku sabiedrības uzmanību piesaistīja ar savu lomu režisora Aloiza Brenča filmā “Mirāža”. Piedaloties televīzijas šovā, viņš dalījās atmiņās par savu bērnību.
Aktiera dzīvesstāsts ir aizraujošs – viņš piedzima 1954. gada 13. decembrī Sibīrijā, Magadanas apgabalā, kur viņa vecāki, Rolands Čehovičs un Zenta Vilsone, bija izsūtīti no Latvijas. Tajā pašā vietā nāca pasaulē arī viņa jaunākais brālis, vēlāk arī zināmais aktieris Ēriks Vilsons.
Lasi arī: Salīdzināju degvielas patēriņu, braucot ar 90, 110 un 140 km/h: dalos ar rezultātiem
Ģimene atgriezās Latvijā 1971.gadā un Mārtiņš sāka darbu kā skatuves strādnieks Valsts Akadēmiskajā Drāmas teātrī. Vēlāk viņš devās armijā, un dienesta laiku atkal pavadīja Sibīrijā, strādājot celtniecības darbus. Pēc tam studēja Latvijas Valsts Konservatorijas teātra fakultātē un pirmā viņa darbavieta bija Liepājas teātrī.
Aktieris ir bijis precēts vīrietis trīs reizes. Kopš 2009.gada precējies ar savu trešo sievu Zani Vilsoni. Trīs laulību laikā Vilsons ir kļuvis par 8 bērnu tēvu. Tagad, TV šovā “Randiņš. Bez filtra” viņš ticies ar Latvijā populāro stilisti Žannu Dubsku, un atklājis gan to, ko viņš domā par randiņiem, gan to, kādas ir viņa bērnības atmiņas.
“Es nekad nevaru atcerēties, ko esmu darījis pirmajā randiņā! Es vienkārši esmu skatījies acīs un priecājies. Skaists randiņš man nozīmē to, ka tu satiecies ar meiteni, pasaki viņai čau, paņem viņu zem rokas un vienkārši pasmaidi. Un tas ir viss. Un pēc tam, ja kaut kas sanāk, tad sanāk, ja nesanāk, tad nesanāk. Viens draugs man vienreiz teica – tu nevari iedomāties..
Man pretī sēdēja sieviete, es uz viņu paskatījos, viņa nebija pārāk skaista – viņa bija mazliet re*na, bet, kad viņa atvēra muti un sāka runāt, es iemīlējos viņā uz visu mūžu,” – tā par randiņiem uzskata aktieris.
Lasi arī: 3 nezāles, kuras nedrīkst atstāt dārzā: tās “apēd” jebkuru augu kultūru
Bet par savu bērnību aktiera atmiņas ir skaistas un atšķirīgas no mūsdienām. Pēc atgriešanās no Sibīrijas, visa ģimene dzīvoja pie mammas brāļa. Un Mārtiņš ar tramvaju piecu gadu vecumā braucis pēc mammas algas.
Viņam bija krekliņš ar kabatiņu, ko aizsprauda ciet ar saspraužamo adatu, un tantes jau zinājušas – Mārcītis atbraucis pēc mammas naudas. Tantes arī cienājušas ar cepumiem un devušas limonādes. Tā ar tramvaju abi kopā ar brāli braukuši vieni paši.
“Tie bija citi laiki – bērni vieni paši tā varēja klīst apkārt. Atceros, ka 6.klasē es viens pats no Rumbulas ar vilcienu braucu uz Rīgu!” – tā Vilsons.
Mārtiņš Vilsons ir izcilas daudzveidības simbols — viņa ceļš no izsūtījuma bērna līdz mīlētam aktierim un kultūras veidotājam apliecina spēju pārvarēt likteņa izaicinājumus un radīt vērtību gan ģimenes, gan Latvijas sabiedrības labā.
